Gliemeži

Ilgs laiks pagājis. Tieši kopš sāku strādāt. Tik reti sanāk adatu rokās paņemt, lai neteiktu, ka nesanāk vispār. Lielākoties tas piespiedu kārtā 😀 kad kāda poga jāpiešuj vai caurums jāaizlāpa. Krustiņiem roku pārlaidusi esmu vien pāris reizes. Bet tā ilgojos… un neesmu atmetusi cerību darīt to biežāk 🙂

Pozitīvu grūdienu šajā virzienā saņēmu no savas draudzenes, kas ir manu darbu lielākais fans 🙂 Viņa tika klāt maniem iesāktajiem, gandrīz pabeigtajiem un nenoformētajiem darbiem. Un izlūdzās, lai pagatavoju dažas dāvaniņas. Te nu ir steidzīgākās vecmāmiņām, kas aizceļoja uz maisu zem eglītes..

Albums – jau gatavam albumam nomainīju krāsaino daļu ar dzeltenu audumu un pa virsu uzliku izšuvumu.

Adatu spilventiņš – iestiprināt krūzītē.

Turpinājums sekos.. par ko esmu priecīga 🙂

 

Gaišus un priecīgus Ziemassvētkus visiem un Laimīgu Jauno gadu!

Dvielis un kubs

Atkal sen, sen nekas netika darīts. Bet ik pa laikam kāds mani “piespiež” pieķerties adatai. Un paldies tam “kādam” 🙂

Tā nu šoreiz, sadarbībā ar Intu (to, kas Klēra), darināju dāvanu vienai mazai 1/2gadniecei.

Sašuvu kapučdvieli, lai mazajai ir kur ietīties pēc vannas.

Un, lai “sasaistītu” abas dāvanas daļas, sasēdināju zvēriņus no dvieļa uz Intas darinātā attīstošā kuba. Te nu čupiņa bilžu. Laikam beidzot jāiemācās taisīt kolāžas fotošopā

Spilventiņš

Šorīt piezvanīja draudzene ar sev raksturīgo problēmu – vakarā jāiet raudzībās, bet nav dāvanas. Vai varu ko līdzēt? Sākumā likās, ka nekā daudz jau palīdzēt nevaru. Tik vien kā neitrāks knupja turamais aizķēries krājumos (tas pats, ko sataisiju šajā pamācībā), bet meklējot to pašu knupja turamo, atradu dažus nenoformētus izšuvumus. Tā nu sabildēju to visu, piedomāju iespējamo pielietojumu un virtuāli atrādiju iespējamos dāvanas variantus. Man par prieku, viņa izvēlējās arī manu favorītu – spilventiņa.

Sākumā gribēju taisīt tādu mazu, vienkāršu spilventiņu ar griķu sēnalu pildijumu (līdzīgus šim un šim), bet kad saņēmu apraugāmā puisēna (Norvēģijas latvietis – tāpēc vārdiņš bez galotnes) dzimšanas datus, sapratu, ka nebūs labi. Mazais jau paaudzies, griķu sēnalu sildošais efekts nav tik nepieciešams – vajag ko “advancētāku”. Tā nu mazliet pārveidoju sen loloto ideju par spilvenu ar 2 dažādu veidu pildijumiem un ķēros klāt motīva noformēšanai.

Spilvens sanāca 25*35cm liels. Sašuvu 2 atsevišķus spilvena pildijumu konvertus. Vienā griķu sēnalas, otrā – parastais spilvena pildijums. Konvertu stūrīšos iestrādāju lentītes, lai visu var smuki kopā sasiet un ielikt izšūtajā spilvendrānā. Tādā veidā ar pildijumu var variēt pēc vajadzības, patikšanas, sajūtām. Griķu sēnalu daļu var sasildīt mikroviļņu krāsnī un izmantot pēc vajadzības.

Gala rezultāts man pašai ļoti patīk un sajūta, ka atkal varu izlīdzēt draudzenei ar kādu jauku dāvanu, ir brīnišķīga 🙂

Knupju turamie.

Pirms nedēļas mani pārsteidza kāds negaidīts zvans no meitenes, ar kuras starpniecību šo to taisiju ziedot.lv kioskam. Sen jau viņa taisijās un beidzot sataisijās kaut ko no manis pasūtīt personīgākām vajadzībām. Tā nu svētdien tapa 2 meitenīgi knupju turamie, kas būs kā dāvana divām mazulēm. Tā nu uzklausīju viņas vēlmes, pieliku savu gaumi un sajūtas, ņēmu talkā vairākas shēmas, saliku to visu kopā un lūk kas man sanāca:

Biju jau piemirsusi, cik daudz visādu mazmazītiņu nieciņu, darbiņu un darbībiņu vajag, lai uztaisītu šo šķietami vienkāršo mazuļu aksesuāru. Bet man jau patīk tā ķimerēšanās 🙂

Pulkstenis

Tradīcijas turpinās. Šis ir jau trešais pulkstenis, kas tapis par godu kādas vokālās grupas Anima Solla dalībnieces mazulim (vienu pulksteni gan neesmu atrādijusi. Aizmirsu nobildēt pirms atdošanas 😦 ). Šoreiz mazais lāčuks skaitis laimīgās stundas, minūtes un sekundes mazās Aurēlijas mājās.

Pulkstenis ir aptuveni 20cm diametrā (ciparnīca) un, ar lielu ģimenes atbalstu, visu paguvu izšūt un sataisīt nepilnās 4 dienās 🙂

GK procesā – 21.01.2013.

Pēc publikas pieprasījuma (cik gan tas ir patīkami 🙂 ), nāku ar kārtējo atskaiti par paveikto. Vēl viena lapa izšūta!

Un atkal šķiet, ka sanāk ar vien labāk. Vai arī ar vien vairāk sāku pierast un samierināties ar lietām, kas pirmajās lapās lika šausmās sacelties matiem 😀 Lai nu kā – joprojām baudu šūšanu un, kā jau bildē tas ir redzams, steidzu šūt nākamo lapu. Lai man veicas! 😀

Spilveni

Rudenī tiku pie viena pasūtījuma darbiņa. Šoreiz spilvendrānas, kas nonāca Ziemassvētku vecīša maisā un vēlāk ceļos uz Vāciju pie manas radinieces.

Spilveni ir 60x60cm lieli. Iemēģināju arī roku rāvējslēdzēja iešūšanā spilvendrānai.

Dāvana mazajam Kalvim

Pagājušajā gadā beidzot atkal bija iespēja, laiks un vēlme piedalīties nu jau par tradīciju kļuvušajā projektā, kad vairākas kurustiņmeitenes vienojas kopīgos krustiņos, lai darinātu brīnumskaistu pūriņu kādam brīnumgaidītam bērniņam. Arī manās mājās katram bērniņam ir pa šādai nenovērtējamai dāvanai. Tāpēc ar jo lielāku atbildību un dedzību cenšos piedalīties šajos projektos un iešūt savas labās domas lietās, kas vēlāk priecēs gan mazuli, gan visu viņa ģimeni.

Te nu ir mans ieguldījums.

Un kādas čaklas rokas manu veikumu iestrādāja feinā mantu grozā (šī ideja būs jānošpiko un jāsagādā arī manai meitai mantu grozs).

Pārējo meiteņu veikumu un sīkāku aprakstu par pūriņu var apskatīt šeit.

Svētku paciņas

Labdien Jaunajā gadā!

Nekādi vēlējumi un runas man šajos svētkos nevedās, bet domās visiem vēlu visu to labāko un kārotāko.

Kā ik gadu uz svētkiem centos sarūpēt radiem un draugiem nelielus svētku sveicienus. Tā nu jau pagājušajā gadā izmēģināju sen noskatītu un noglabātu šūtu “trauciņu”, ko piepildīju ar pašas ceptiem auzu cepumiem ar cidoniju sukādēm (kas arī pašas taisītas).

Jāatzīst gan, ka nekāda diženā kulināre neesmu, par ko pārliecinājos arī šoreiz. Bet pārmaiņas pēc ar šūtajiem trauciņiem esmu apmierināta 🙂

GK procesā – 29.11.2012.

Ir pagājis mazliet vairāk, kā gads, kopš iesāku šūt šo bildi un iepriekšējā postā uzstādītais mērķis sasniegts – pirmā rinda (5 lapas) izšūta un varu ritināt šujamo tālāk. No ideālā grafika atpalieku. Būtu gribējusi gada laikā izšūt 1/4 daļu visa darba, bet reāli tikai 1/8 izšūts. Bet tas nekas. Uz priekšu iet, baudu sagādā un tas ir pats galvenais.

Turpmāk centīšos neapgrūtināt Jūs ar katras lapas atrādīšanu, bet neko nesolu. Tāda maza atskaitīšanās man ir vēl viens stimuls zibināt adatu biežāk un ātrāk.

Tātad nākamais mērķis – nākamā gada laikā izšūt vismaz tik pat daudz un atskaitīties par izšūtajām rindām (nevis par katru lapu). Cerību saraut un iekļauties 4 gados vēl neatmetu.

PS Nesen atcerējos par saviem konkursā Zelta Adata 2010 iegūtajiem diplomiem ar zelta adatām un izlēmu, ka šis ir piemērots darbs, lai to šūtu ar šīm tik īpašajām adatām 🙂