Emm .. sajūta, ka rakstu kosmosam. Varbūt .. varbūt tur kāds ir. Bet vispār jau rakstu vairāk sev .. vēsturei.
Tieši 10 gadi kopš pēdējā ieraksta. Bet noteikti ne 10 gadi, kopš pēdējā adatas dūriena. Šis tas ir sabakstīt pa šo laiku. Meklēšu telefona galerijas dzīlēs kādas bildes un pievienošu te, lai nepazūd. Man patīk ik pa laikam pašķirstīt savu blogu un atcerēties, kas tik nav sabakstīts 🙂 Šobrīd blogošana šķiet mazliet arhaiska, bet tā man tāda kā krustiņdienasgrāmata, kurā ļauju ieskatīties arī citiem, ja nu kādam gribās.
Bet nu tas, kas pamudināja mani atdzīvināt šo blogu – mans GK. Ir gājis visādi, bijušas daudzas un garas (pat gadiem garas) pauzes, bet nu – pēc 14 gadiem kopš iesāku (ārprāc, cik tas ir ilgi) – esmu pusē 🙂
Vaļā neritināšu – pati neesmu redzējusi kopskatu paveiktajam un tas ir ar nolūku. Tā pat, kā neesmu atvērusi gatavā darba bildi (tik cik īsi uzmetu aci bloga titulbildei). Gribu pēc gadiem piedzīvot to sajūtu, kad, pēc pēdējā iebakstītā krustiņa, atritināšu savu darbu un sagaidu, ka elpa aizrausies 🙂
Tādos tempos, kā esmu šuvusi pēdējos dažus mēnešus, neesmu šuvusi nekad! Dažu mēnešu laikā vesela rinda (5 lapas). Pēc maniem sākotnējiem aprēķiniem, mans ideālais šūšanas ātrums ir 1 lapa mēnesī. Tā ka esmu situsi pušu visus savus rekordus. Un tam ir iemesls..
Es nopirku sev jaunu rāmi. Vēl viena lieta, ko vēlos parādīt. Mans pirmais lielais rāmis bija godam savu nokalpojis un tam bija laiks doties pensijā. Pēc cītīgiem meklējumiem, atradu sev piemēroto statīvu un rāmi. Nu jau ar citu pieredzi un citām prasībām, nekā tas bija manas krustiņkarjeras sākumā.
Pats rāmis stingri nostiepj audumu. Meklēju tieši šo risinājumu ar skrūvējamiem sāniem. Un statīvs ērts un pielāgojams visvisādos veidos, augstumos un slīpumos. Ļoti izbaudu! Ko var objektīvi novērtēt pēc maniem šūšanas tempiem, kopš pārliku savu darbu uz sava rāmju Bentlija 😀
Nu viss – pirmajai reizei pietiks. Mani gaida adata 🙂
Laimīgu Jauno gadu, mans lasītāj. Un ja te neviena nav – nekas. Laimīgu Jauno gadu man 🙂
mana sirds 